Londonas kapsētas II.

Londonas kapsētas I.

Kriss Mārtins no "Coldplay" ir zinājis visai daudz par tām. Vai arī šī dziesma ir nodevas stilam, jo albums saucas "Viva La Vida or Death and All His Friends". Man allaž ir veicies dzīvot netālu no kapsētām, šoreiz tuvākā ir minūšu desmit gājiena attālumā, ja velkas. Tur plecu pie pleca atrodas Luišemas krematorija un Hitergrīnas kapsēta. Tās apdzīvotās vietas nosaukums man parasti izvilina tīri sivēnisku smīkņu. Tas bija biedrs no Amsterdamas, parasti gan es saku Hamsterdama, ko es pazinu ar pseidonīmu Ardent Desire, kurš izdomāja, ka "Hither Green" varētu būt "Hitler Green". Droši vien viņš bija pārklausījies, kad pieteica pieturas. O, tobrīd es palūkojos uz viņu ar apbrīnu, kāds mani mēģina pārspēt. Es gan vienmēr esmu uzskatījusi, ka ģenerēt apdauzītas idejas ir mana specialitāte. Jau bērnudārzā, kad kāda meitenīte vēlējās pieiet pie manis un iepazīties, pieredzējušākie grupiņas bērni viņai teikuši: "Neej, tā ir debīla." Tādas sirdi sildošas atmiņas.

Nav brīnums, ka dīvainības uzplūdos man gribas ietērpties viscaur melnā - es dievinu melno krāsu, tā vienmēr izskatās eleganti - melnā veļā, melnās zeķēs, garā, melnā kleitā, uzvilkt melnas aspapēžu kurpes vai zābaciņus, uzstiept melnus ādas cimdus, piemeklēt melnu šalli, visam pa virsu pārlaist melnu mēteli un uzlikt ar melnu plīvuru aizklātu melnās atraitnes cepuri. Un doties pastaigā uz kapiem. Ļaunākajā gadījumā šādai specifiskai vajadzībai der Marlēnas Dītrihas stila kostīms, spocīga balta geišas seja melnas tušas iezīmētām porcelāna lelles acīm, mutes vietā brūce, un brūcē lancete vai cigarete. Kas nu kuro reizi...

Kapi ir brīnišķīga pastaigu vieta. Par to es pārliecinājos jau Latvijā. Daudz puķu un citu zaļumu, maz cilvēku. Nakts vidū cilvēku vispār nav. Diemžēl šeit par tādiem variantiem jāaizmirst, kaut arī manā stilā būtu iet fotografēt pusnaktī, jo kapsētas hroniski tiek aizslēgtas jau pulksten piecos pēcpusdienā vasaras laikā. Ziemā vēl agrāk. Taču neskatoties uz to krusti ir nogāzti, šķiet, tiem ir bijusi pārāk izaicinoša falliska forma. Tas, iespējams, izskaidro latviešu nedienas ar Trīszvaigžņu turētāju. Eņģeliem galvas nodauzītas brutālā orģijā. Nez, ko tie spārnainie kādam nodarījuši? Nolieksim galvas bezgalvaino eņģeļu priekšā. Viņiem vismaz nenākas domāt.