Nekad nebiju domājusi pievērsties bloga rakstīšanai, esmu tam par vecu un slinku, taču pamanīju, ka sāku rakstīt dzimtajā valodā ar kviecošām kļūdām, un šausmās novērsos no tās cūku fermas. Es varētu sev piedot stila skruļļastes; kā nekā pēdējo divu ar pus gadu laikā latviešu valodā es esmu runājusies tikai ar Montiju, suņa gabalu, ja runa būs par cāli, viņš sapratīs visu, arī latviski, un, acīs skatīdamies, luncinās asti, - un nodevusies garum garām sarunām ar ceriņkrāsas sienām istabā, tomēr histēriski lauzīt galvu par to, vai pareizi būtu rakstīt, piemēram, "jābrīnas", vai arī "jābrīnās" (šķiet, ka būtu ar -ās, galu galā tā ir III konjugācija), man šķita tā kā drusku par daudz.

Turklāt, lasot Apollo publicētos vispārinājumus par Angliju, man acis kļuva lielas jo lielas, jo ainas paspilgtinājumam kā pērles cūkām priekšā tika kaisīti citāti no Džordža Maiksa grāmatas "Kā būt ārzemniekam" (George Mikes. How to be an Alien), kas pirmizdevumu piedzīvojusi 1946. gadā (!). Piemēram: "Kriminālists var laboties un kļūt par godīgu sabiedrības locekli. Ārzemnieks nevar laboties. Ja viņš reiz ir ārzemnieks, viņš vienmēr paliek ārzemnieks. Nekādu citu iespēju. Var kļūt par britu, bet viņš nekad nevar kļūt par angli." Īsi sakot, grāmata ir asprātīga, tāpēc var būt lieliska lasāmviela, taču sniedz hiperbolizētu un novecojušu priekšstatu par Angliju un angļiem. Un tad man ienāca prātā visai ķecerīga ideja, ka būtu savdabīgi pierakstīt, kā es, būdama ārzemniece, kura dīvainas likteņa ironijas pēc dzīvo kopā ar britu un kurai, ņemot vērā zināmas mentalitātes atšķirības, nav nodoma kļūt par angli, redzu Angliju. Jo iespaidiem ir tā nelāgā kaite pabālēt daudz ātrāk nekā fotogrāfijām.

Visbeidzot saņēmu mailu no pazīstama puiša, ar kuru mēs neesam tikušies gadus 13, un tajā bija rindas: "Nu tagad jau moderni dzīvot ārzemēs." Mani kaut kā mulsina šis pielīdzinājums, itin kā šis fenomens būtu kaut kas apmēram tāds, ka vienu gadu ļautiņi valkā banānbikses, bet jau nākamajā gadā visi kā viens sajūsminās par melnām tīkliņzeķubiksēm. Bet katram jau ir tiesības uz savu viedokli.