ceturtdiena, 2009. gada 9. aprīlis

Ko nezināja miss Pigija

Kaut kad kaut kur (visprecīzākā norāde pasaulē :) ) bija rakstīts, ka Rīgā kāda kundzīte papūlējusies iestrēgt starp tualetes durvju ailēm. Latvijas iedzīvotāji sašutumā noskurinājās, tā ir bezkaunība krīzes laikos tādu speķi uzaudzēt. Taču viņiem ne prātā nevarētu ienākt, ka, kā nesenās aplēses rāda, Londonas ugunsdzēsēji pēdējo piecu gadu laikā ir iztērējuši 292,992 mārciņas, lai glābtu ļautiņus, kas ievērojamo apmēru dēļ pret savu gribu kļuvuši par krēslu, gultu, vannu gūstekņiem. London Lite raksta, ka dienā ir nepieciešama vismaz viena ugunsdzēsēju mašīna, jo paramediķi nav spējīgi pārvietot taukos slīkstošus pacientus. Nacionālais Veselības dienests (National Health Service), cīnoties ar šo problēmu, ir iztērējis apmēram 44 miljonus britu mārciņu, paplašinot durvju ailes, nostiprinot liftus un operāciju galdus. Londonas ātrās palīdzības mašīnu parks (brīvs pārcēlums no The London Ambulance Service) arī ir investējis līdzekļus ar speciāliem nostiprinājumiem apgādātu transporta līdzekļu iegādei. Pēdējo piecu gadu laikā kopējie izdevumi aptukušu ļautiņu pārvietošanai sasnieguši 4 miljonus britu mārciņu. Konservatīvo partija, kas guvusi pieeju šiem datiem, saka, ka skaitļi atspoguļo nastu, ko aptaukošanās epidēmija uzkrāvusi uz ārkārtas palīdzības dienestu pleciem. Ēnu kabineta veselības ministrs, bijušais ugunsdzēsējs, Maiks Penings uzskata, ka Leiboristu partijas pieteiktais karš liekajam svaram ir ar troksni izgāzies.

Atminos, kā 2006. gada oktobrī London Lite rakstīja: "Valdība ir darījusi zināmu, ka vēlētos, lai supermārketi pasniegtu pārāk smagiem britiem stundas kā ēst augļus un dārzeņus. Veselības ministre Kerolīna Flinta izteicās, ka daži sabiedrības locekļi atsakās ēst veselīgi, jo viņi pietiekoši nav informēti par to. Viņa citēja kādu māti, kas pēdējā seminārā, ko noturēja Veselības Ministrija, ir sacījusi, ka baidās no "šermuļus uzdzenošajiem produktiem". K. Flinta sacīja: "Izrādījās, viņa runāja par dārzeņiem, kurus viņa nekad savā dzīvē nebija redzējusi... Ko jūs ar to darāt? Vai jūs to mizojat? Vai jūs to vārāt? Vai jūs to sagriežat?""

Bez šaubām tas viss izklausās ļoti jauki: valdības rūpes par sabiedrību un viss pārējais blah blah blah. Un idiotiski tikpat lielā mērā. KĀPĒC? Atcerēsimies jaukos padomju laikus (nostaļģiskas atmiņas, kas raksturīgas manai paaudzei, vai ne?), kad 12 gadus vecas meitenes mājturības stundās mācīja, kā pareizi apziest maizes šķēli ar sviestu. Man šķiet, ka jau tad tas izskatījās pēc kretīnisma. Varbūt, ka tas sasaucās ar tobrīd valdošo sviesta trūkumu dižajā PSRS, jo uz vienu šņukuru tobrīd vienā stāvēšanas reizē pienācās 200gr sviesta paciņa. Taču tikpat labi ir iespējams, ka tas atspoguļoja latvieša knauzerīgo dabu. Neba velti pirms neatkarības atgūšanas/ap vizītkaršu laiku bija tāds konkurss "Latvijas zeltene", kur kronis pienācās tai, kura kartupelim nomizos visplānāko miziņu.

Dzīvojot Anglijā, es ne reizi vien esmu bijusi šajos supermārketos, kuri noziedzīgā kārtā nenodarbojas ar ļautiņu izglītošanu veselīgas ēšanas jomā, un varu bez vilcināšanās, liekot roku uz sirds, apzvērēt, ka augļu un dārzeņu tajos ir pa pilnam. Pat pieņemot, ka viņa nekad nav bijusi nekur tālāk par tuvīno lēto ierītuvi a la Makdonalds, Burgerkings vai Perfekti Izceptais Cālis, man kaut kā neticas, ka ļautiņš nekad savā dzīvē nav redzējis "šermuļus uzdzenošos" pārtikas produktus. Ar tādām pašām sekmēm viņa varētu šņukurēt, ka nekad dzīvē nav bijusi zoodārzā un redzējusi mērkaķi, un es no sirds ticu, ka valdība uz karstām pēdām iazrautu viņu tur. Tas būtu vēl viens savdabīgs veids, kā tērēt budžeta naudu.

T. Blērs (tobrīd vēl pie varas ruļļiem): "Vairums cilvēku vēlas piekopt veselīgu dzīves veidu... taču bieži vien tas ir praktiski neiespējami." Taisnība? Diemžēl nē. Jo pat tajos sasodītajos supermārketos vairums piedāvāto fasēto dārzeņu ir gatavi lietošanai, proti, nomizoti, sagriezti un tā tālāk. Un, ja pat tie nav sagatavoti mājturības stundām, uz pakas vienmēr ir iespējams atrast lietošanas pamācību. Piemēram, pamācībā uz Balto britu kartupeļu pakas jūs varat izlasīt visu par to vārīšanu, cepšanu, pagatavošanu biezenī un sagriešanu, līdz pat galējam idiotismam, manuprāt, "nomazgāt un nomizot". Un tas norāda uz jaunu samilzušu problēmu, ko risināt nāksies tagadējai valdībai, proti, jo apaļīgāks ļautiņš, jo sliktāk tas prot lasīt. Citādi varētu aiziet, piemēram, uz to pašu Foyles vai VHSmith, un iegādāties labu pavārgrāmatu.

Nav komentāru: