Savā savdabīgajā prātā es domāju, ka aptaucībai ir visai tiešs sakars ar ēšanas tradīcijām konkrētajā valstī. Vai jūs zinājāt, ka vidējais britu svieviešu apģērbu izmērs ir 16? Ēdot ārpus mājas, ir visai neiespējami atrast kaut ko dikti veselīgu un bez pamatīgām kalorijām, jo gandrīz visur, kur es esmu bijusi, ir godā celta zivs/cālis/burgers/jebkas cits ar kartupeļiem frī. (Nekad neesmu sapratusi, kāds tiem kartupeļiem sakars ar brīvību.) Makdonalda komplekts maksā tikai £1.99. Reiz, kad mēs bijām Heistingsā (Nē! Tā pavisam noteikti nav vieta, kur Erkila Puaro kolēģis Heistingss ir dzimis.), man bija bija problēmas atrast kaut ko ēdamu. Vietējās zivtiņas, krabjus vai omārus kā no laivas nākušus tūlīt uz šķīvja. Veselu stundu mēs klaiņājām turp un atpakaļ pa galveno ielu, tam vajadzēja būt ļoti jautram skatam, aplūkojot logos vai pie durvīm izliktās ēdienkartes un dzīvi diskutējot, un es nebrīnītos, sevi no malas jau neredz, ja man būtu bijis tik izmisis ģīmis kā meklējot tualeti Rīgas centrā nakts vidū. Mans pusis teica, ka es vienkārši esot izlepusi. (Dabā tas izklausījās labāk - Oh, you fussy Latvian! - pārbolot acis. Bet tas ir tikai teiciens. Viņš to saka arī tad, ja es stundu nevaru izvēlēties kurpes. Esmu audzināta tā, ka man ir tikai dažas lietas, bet man labas diezgan, un es nekad nepirkšu kaut ko tikai mīļā miera labad.) Galu galā mēs uzgājām vienu itāliešu restorānu, kuram vairākas reizes jau bijām noskrējuši garām, kurā bija dabonams vietējais omārs. Kopš tās reizes mans puisis mēdz jokot, ka kartupeļi frī ir mans mīļākais ēdiens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru