Recesija būšot ilga un sāpīga. Smeldzošs zobs galvā bubina mazāk. Vai jūs nojautāt, ka nauda runā. Vienīgā problēma, ka banknošu čaukstoņa šobrīd šizofrēniski spēj izmocīt austiņās vienu vienīgu vārdu - sveiki. Vai arī uzdevums prāta asināšanai. Jautājums: "Kāda atšķirība ir starp investīciju baņķieri un balodi?" Atbilde: "Balodis var atstāt depozītu uz Ferrari." Tādas ir jaunākās tendences.

Taču uz visu var palūkoties no optimistiskās puspilnas glāzes puses. Noels Galahers pareģo, ka pašreizējā ekonomiskā krīze, bezdarbs, depresija un bezcerība nacionālā mērogā atstās pozitīvu ietekmi uz moderno mūziku. "Es ceru, ka finansiālā krīze vēl mazliet padziļināsies; vismaz mēs [briti] tāpēc izspiedīsim dažus labus albumus. Kad mēs sākām 90to gadu sākumā, tas bija diezgan drūms laiks, kad konservatīvo partija joprojām bija pie varas. Krīze izvelk laukā labāko mūzikā un modē, un politikā."

Pankroks savu uzvaras gājienu sāka laikā, kad britu mārciņai klājās tik slikti, ka nācās no SVF aizņemties 3.2 miljonus baksu, lai stabilizētu ekonomiku. Ja ASV šī subkultūra vairāk kalpoja par pusaudžu dusmu izlietni, tad 70to gadu vidus Anglijā tā kļuva par modes lietu, kurai piemita bezdarba ģīmja brutālās iezīmes. Dominēja sociālā tematika, kas Štatos nebija būtiska. Panki bija acīs lecoši un agresīvi. Viņi dēvēja sevi par "antikristiem" un "anarhistiem", nēsājās apkārt ar savu "naplama pilno sirdi", gatavi izgāzt niknumu uz pirmo garāmgājēju, gānijās par karalienes "fašistisko režīmu" un pilnā kaklā kliedza, ka viņiem "nav nākotnes". (Ļoti interesantu remarku es pamanīju vakardienas laikrakstā London Lite. Kāds lasītājs raksta: "Apmēram 30 gadus atpakaļ Džonijs Rotens dziedāja par anarhiju AK. Trešdienas nožēlojamie notikumi (Runa ir par G20 protestiem Londonas centrā.) vedina uz domām, ka, ja viņam tas būtu jādzied šodien, nosaukums būtu "Apātija AK".") Kad pankroka vilnis noplaka, vietā nāca goti un izveidoja savu subkultūru. Daudzas no klasiskajām gotiskajām grupām - Siouxie & The Banshees, Joy Division, Bauhaus (kuru pirmo singlu Bela Lugosi's Dead daži ļautiņi uzskata par gotiskās kustības himnu) - sākotnēji bija panku grupas. Viņus iedvesmoja Sex Pistol piemērs - māki vai nemāki, ņem instrumentu un spēlē.

M. Tečere astoņdesmitajos izdarīja daudz, lai "uzlabotu ekonomisko stāvokli", iznīcinot ražotnes, piemēram, kalnrūpniecību ziemeļos. (Latvijas valdība, likvidējot rūpniecību, iespējams domāja tāpat.) Ļautiņi, kas to laiku pārdzīvojuši, uzskata, ka spilgtais astoņdesmito gadu pops, uzkasīti mati un spilgti garbuļi bija atbilde visapkārtvaldošajam rūpniecības pagrimumam un bezcerībai. (Špaktelis un tamlīdzīgi puišiem ir pilnīgi normāla britu kultūras iezīme. Miks Džegers: "..čaļi ģērbušies sieviešu drēbēs nav nekas īpaši jauns.”) Pols no Halifaksas atceras astoņdesmitos: "Drūma un depresīva desmitgade, kas līdzinājās trīsdesmitajiem, īpaši ziemeļos 80to sākumā, fabriku slēgšanas, izmaksu apcirpšanas, investīciju nogriešanas, masu bezdarbs. Īss uzplaukums, ko uzkurināja alkatība, tad atkal kritums, šoreiz jau visā valstī. Domas, ka dažas valsts daļas nekad vairs neatkopsies, iespējams, ka nostāsies uz kājām, taču tā paliks daudziem cilvēkiem kā trauma." Plaisa starp pārtikušajiem diemvidiem un nabadzīgajiem ziemeļiem iezīmējās visai sajūtama. Liza no Londonas atminas braucienus uz garām sirreālām pamestām fabrikām un ogļraktuvēm Jorkšīrā un Vidusanglijā, un kā pretstatu gar logu aizslīdošām smalkām, tikko celtām mājām un ofisiem dzimtajās dienvidu grāfistēs. Par to laiku diezgan izteiksmīgi runā daži TV seriāli Minder, Auf Viedersehen, Pet!, Only Fools and Horses.

Runājot par sākumā minēto pareģi Galaheru, jāatzīst, ka viņa vecākiem nenoliedzami ir bijusi savdabīga humora izjūta, kad tie puiku nosauca Ziemassvētku vārdā - Noels. Puisis atzinies, ka ir šņaucis kokaīnu karalienes tualetē Premjerministra rezidencē, Dauningstrītā 10, kad viņš 1997. gadā bija uzaicināts uz tikšanos ar Toniju Blēru. "Kā es atminos, tā bija visai jauka. Ar samtu pārvilkts sēdeklis un tā tālāk. Taču tās bija dienas revolūcijas laikā. Kāds pavaicāja: "Vai tu negribētu iemest aci Karalienes tualetē?" Un es sacīju: "Kāda runa!"" Pārējais jau ir vēsture.