Pagājušās nedēļas sākumā parādījās dati, ka Harris Interactive sadarbībā ar Financial Times aptaujājuši 6,538 pieaugušos (nav teikts - strādājošos vai bezdarbniekus, kas šajā situācijā, manuprāt, ir būtiski) piecās lielākajās ES valstīs. Vairāk nekā 3/4 britu uzskata, ka imigrantiem, kuriem nav darba, jāpamet valsts. Viņi arī nostājas pret pārējo ES valstu pilsoņu tiesībām strādāt Lielbritānijā. Imigrācijas ministrs Fils Vuless piezīmēja: "Aptaujas dati rada bažas. Sabiedrība netic, ka valdība kontrolē procesu." Aptauja atspoguļojot leiboristu izgāšanos imigrācijas jautājumā.

Šobrīd bez darba esot vairāk kā 2 miljoni AK rezidentu, un uz vienu vakanci piesakoties vidēji 10 darba kārotāji (uz vienu grāmatveža vietu parasti ir 100 līdz 200 pieteikumu). Prognozes 2010. gadam nav iepriecinošas, bezdarbnieku skaits varētu pārsniegt 3.2 miljonus. Taču ir arī kaut kas uzmundrinošs, proti, bezdarbs neesot tik ātraudzīgs kā pēdējās recesijas laikā deviņdesmito gadu sākumā (tas varētu būt kaut kad ap 1992. gadu). Visvairāk bezdarbnieku, lai arī cik tas nebūtu dīvaini, ir Londonā. 7.5 % jeb 307,000 ļautiņu, un tie ir tikai reģistrētie bezdarbnieki, kam ir tiesības saņemt pabalstus. Tos, kuriem tādu tiesību nav, piemēram, man, vispār nereģistrē. Saskaņā ar prognozēm Londona un valsts dienvidaustrumu daļa varētu atgūties piecu gadu laikā.

Par to, kāds izmisums (Tieši šis vārds bija lietots rakstā, no kura ņemtos faktus es izmantoju, tā kā man var nepiesiet mēģinājumus pārspīlēt situāciju; britiem droši vien šī situācija uzdzen šermuļus.) valda valda Londonas darba tirgū, daiļrunīgi liecina fakts, ka kāds restorāns Londonas centrā, kas bija izsludinājis bārmeņa asistenta vakanci, saņēma vairāk nekā divsimt darba pieteikumu. Veiksminieka darba pienākumos ietilptu bāra apgādāšana ar ledu un glāzēm - un tas par minimālo atalgojumu 5.73 mārciņas stundā + neliels procents no dzeramnaudām. Restorāna vecākais menedžeris Kriss Hils saka, ka viņš strādājot restorānos jau sesto gadu, taču kaut ko tādu redzot pirmo reizi.