Šobrīd iet uz darba biržu ir visai bezjēdzīgi, jo tur neviens tevi uzskaitē neņem (vismaz radot sajūtu, ka kāds kaut ko dara), tikai parāda, kur atrodas automāti, uz kuriem tu vari hobija pēc paspaidīt podziņas un pameklēt vakances. (To pašu var izdarīt arī sēžot mājās un sērfojot internetā.)

Kaut arī prasība, ka tev obligāti CV ir jāuzrāda sava tautība, dzimšanas dati un ģimenes stāvoklis, skaitās novecojusi, es personīgi esmu saskārusies ar to, ka piemēram, interneta vietnes fish4jobs viens no obligāti aizpildāmajiem logiem, lai varētu nosūtīt savu CV, ir "Nacionalitāte". Ej nu saproti, vai tas ir tā tīri nevainīgi, vai arī mājiens ar koku.

Cik var noprast, briti vairs nav diezko priecīgi par ārzemnieku pieplūdumu, un darba devēji prasa pierādījumus darba ņēmēju īstenai "britiskai" izcelsmei. Ilustrācijai kāds London Lite virsrakstiņš: "Dodiet 2012 [gada - domāts Olimpisko spēļu vajadzībām jaunizveidotās darba vietas] darbus "īstiem britu vietējiem"." Rakstā teikts, ka pārāk maz vietējo (no piecām Olimpiskajām piepilsētām - Ņūhemas, Grīnvičas, Tauerhamletas, Heknejas un Velthamforestas) iesaistīti projektā. Stāsta varonis ir 22 gadus vecais lietuviešu betonētājs Arturas Normančs, kurš strādā Stretfordas (Stratford) stadiona būvē un saņem 50 mārciņas dienā (tas būtu apmēram 6.25 stundā). Viņš darbu sameklējis internetā un dzīvo pansijā (bed & breakfast), taču, neskatoties uz to, skaitās "vietējais" darba rūķis. Ņūhemas municipalitāte lēš, ka tikai 23% no 3046 jeb 688 celtniecībā nodarbinātajiem strādniekiem ir "vietējie", un pārējie 56% ir no visas plašās Londonas. Ņūhemas mērs satraucas par to, ka imigrantu darbaspēks varētu skaitliski pārsniegt vietējo, un tāpēc mudina britus pašiem apgūt darbam nepieciešamās prasmes. Tomēr tiem, kam darbu ir izdevies dabūt, varbūt nevajadzētu straukties, jo AK Fizisko personu datu aizsardzības likums (Data Protection Act) aizliedz izmantot personiskos datus, piemēram, vārdus un pilnas adreses, darbaspēka īpašību analīzei, kā arī izpaust tos trešajām personām.