Velsas princis Čārlzs lepojas ar to, ka viņam ir iespēja dzīvot multikulturālā vidē, ar vārdu "multikulturāls" saprotot "nevis Britāniju, kur dažādas kultūras pastāv līdztekus aizzīmogotos nodalījumos, bet gan tādu, ko apdzīvo indivīdi, kuru pašu kultūra ir bagātinājusies kontaktos ar cilvēkiem ar atšķirīgu etnisko izcelsmi un reliģisko pārliecību." Nav noliedzams, ka britu nācijas paštēls ir ticis pārradīts visai īsā laika sprīdī. No valsts, kuras durvis ir aizslēgtas un durvju atslēga ir nolauzta, tā ir kļuvusi par atvērtu valsti. Briti Eiropas valstu vidū izceļas kā paraugnācija, kas spēj komfortabli sadzīvot ar jauno un sūklim līdzīgo pilsonības koncepciju.

Britu vēsturnieki uzskata, ka sākums masu migrācijai [uz AK] bija kuģa Empire Windrush ierašanās 1948. gadā. Tas pietauvojās Tilberijas dokos 22. jūnijā, vezdams uz klāja 492 jaunas dzīves meklētājus no Karību jūras salām. Rakstītajos avotos viņu ierašanās tēlota kā dziļi simboliska zeltainas mitoloģiskās gaismas apdvesta. Kā jau kanoniskā tekstā parasts, notikuma izklāsts detaļās neatšķiras: tiek minēts nemainīgs pasažieru kopskaits (patiesībā imigrantu bija vairāk, pavisam 531 personas, kas izskaidrojams ar to, ka kuģa rullī tika ierakstītas tikai 12 gadu vecumu pārsniegušas personas), lai izceltu masas viendabīgumu, tiek uzsvērts, ka visi kuģa pasažieri bija vīriešu dzimuma (piemirstot, ka uz kuģa atradās arī 3 sievietes). Turklāt netiek minēts, ka uz klāja atradās diezgan daudz "zaķu" jeb bezbiļetnieku.

Lielākā daļa no uz klāja esošajiem plānoja uzturēties valstī gadus piecus, lai kaut ko nopelnītu, iegūtu labāku izglītību, un varbūt kaut ko iekrātu. No mājām viņus bija izdzinuši parastie ekonomisko bēgļu iemesli - bezdarbs dzimtajās salās un zemās algas. Par iebraucēju mājvietu kļuva galvenokārt Brikstonas apkaime, kas atrodas Londonas dienvidu daļā. Vairāk nekā 240 Jamaikiešiem tika ierādīta pagaidu mājvieta metro stacijā Clapham Common, kas kara laikā bija kalpojusi par bumbu patvertni un pēcāk par karagūstekņu nometinājuma vietu. Brikstonas mērs viņus sirsnīgi apsveica ar ierašanos. Daily Express raksta 23, jūnijā: "Viņi visi kērušies pie savas pirmās maltītes uz Anglijas zemes: liellopa cepetis, kartupeļi, Jorkšīras pudiņš, saldais ar jāņogām un olu krēmu. Gultas vieta un trīs siltas maltītes viņiem izmaksās 32.5 pensi dienā. Vairumam jamaikiešu ir apmēram 5 mārciņas izdzīvošanai, kamēr atradīs darbu. Osvalds Denisons, 35 gadus vecais zīmju krāsotājs, dabūja darbu, tikko kā pabeidzis pateicības runu valdības amtpersonām. Viņš uzsauca trīs urravas Labklājības ministrijai un pacēla savu cepuri. Pārējie applaudēja. Panamas, zilas, sārtas un gaišbrūnas filca platmales un viens katliņš tika vicināti."