"Jūs pārkāpjat mūsu vienošanos par štatu saglabāšanu un algu nepiefrizēšanu!" iebļāvās Bobs Krovs, RMT (Lielbritānijas Dzelzceļa, jūras un transporta strādnieku arodbiedrību) vadītājs, uzzinājis, ka divi RMT biedri atlaisti par nopietniem darba disciplīnas pārkāpumiem. Viens no viņiem izmests par durvju atvēršanu nepareizajā pusē kādā no Viktorijas līnijas stacijām, ko vainīgais piesedza ar neveiksmīgiem meliem par drošības pārbaudes veikšanu. Otrs - par zādzību no darba brīvajā laikā. Un pieprasīja to atjaunošanu darbā. "Ja ne, mēs streikosim!"

Par to, ka šai "plānprātībai", kā to nosauca sašutušais Londonas mērs, Boriss Džonsons, sekotāji atradīsies, bija skaidrs tāpat. Kāpēc? Jo neviens nevēlas būt streiklauzis - ļautiņš, ko kas neatbalsta kopīgo aktivitāti vai uzņemas darbu streikojošo strādnieku vietā. To dēvē neglītā vārdā par "scab" un "...tas ir drausmīgs noniecinājums", atzīst Jubilee Line TVnetā. "Mums bija tā, ka pēc streika, tos, kas nestreikoja, ignorēja, pargāja ielas otrā pusē; kad ieraudzīja, ka ienāca "crew room", tā neviens ar viņiem nerunāja, kliedza pakaļ "scab"! Pamēģini nu nestreikot, ja vairākums izvēlas!"

Šoreiz streiku atbalstīja tikai 14% arodbiedrības biedru. Džeimss Vongs - Maksvīnijs, 24 gadus vecs arodbiedrības biedrs, streikam pievienojies "ar prieku un no brīvas gribas". Viņa izvēlei neesot nekāda sakara ar Bobu Krovu, ko viņš nekad neesot saticis. Lai tad, "kad pienāks tā diena, kad man vajadzēs palīdzības - un tā [nešaubīgi] pienāks - viņi [arodbiedrības biedri] būs šeit, lai mani aizstāvētu". "Spēks caur vienību" esot tas galvenais iegansts, kāpēc arodbiedrības dibinātas.

Par to, kas notika 48 stundās, kad centrā satiksme tika paralizēta, varēja lasīt avīzēs. Nevienam no tiem, ko es pazīstu, par laimi nenācās to izbaudīt uz savas ādas. Miljonu pilsētā, kāda ir Londona, notiekošais bija līdzvērtīgs dabas stihijas nodarītajam postam, taču tas tikai esot sējis cilvēkos "apņēmību". "Smaids apstaroja manu seju, kad es redzēju cilvēkus ejam ar sporta kurpēm kājās, velosipēdistus līkumojam satiksmē, līdz malām piestūķētus autobusus, katrs nolēmis nepieļaut metro darbinieku streikam atturēt viņu no darba," raksta Vendija. Cilvēki esot pierādījuši "grūtgalvjiem, kas organizēja streiku", ka darbā iepējams nokļūt arī neizmantojot metro. Šķiet, viņi runā par cita veida vienību.

Iespējams, ka tā izrādīsies nesalaužamāka. "Tiem, kas streiko, neizdosies nospiest šīs lielpilsētas iedzīvotājus, un viņi nesaņems vispār nekādu līdzjūtību no sabiedrības." Un, uz kādu līdzjūtību var cerēt ļautiņi, kas visus pasažierus padara par "ķīlniekiem" savu prasību vārdā. "Tāpat kā policisti, metro vadītāji ir daļa no mūsu sabiedrības mašinērijas - viņi to zināja, kad pieteicās darbam," uzskata Patrīcija. Vērā jāņem arī tas, ka streikotāji liek uz spēles līdzcilvēku dzīvības; pārpildītajās ielās "pat paramediķiem uz motocikliem bija grūtības tikt cauri [satiksmei]".

Cauri it kā pamatotajām prasībām turpmāko divu gadu laikā saglabāt esošās darba vietas un pacelt algu par 5%, lai tā tiktu līdzi šā brīža inflācijai, kā adata no siena spiežas "neviltota alkatība". Rašela Lādža raksta: "Ja cilvēki zinātu, cik metro vadītāji saņem algās un kādi viņiem ir bonusi, viņi varbūt domātu nedaudz savādāk par vadītāju prasībām." Sākuma alga esot 38 000 mārciņu gadā, kas nebūt neesot slikti, ņemot vērā to, ka vienīgais viņu darbs esot nospiest pogu pēc tam, kad aizvērušās durvis. Viņiem pienākoties arī 8 nedēļu apmaksāts atvaļinājums, kā arī iespēja bez maksas izmantot transporta pakalpojumus, kas ietaupa 6000 mārciņu gadā. Ja vēl pieskaitot virsstundas, tad esot grūti atrast metro vadītāju, kas mājās pārnestu mazāk par 50 000 mārciņām gadā. Un tas ir krietni virs vidējā pat Londonā. Ņemot vērā to, ka daudz londoniešu strādā garas stundas bez izredzēm uz līdzvērtīgiem bonusiem vai algas paaugstinājumiem un ka minimālā stundu likme 5.73 gadā velk apmēram uz 12 000 mārciņu, šis streiks ir kā "pliķis sejā" visiem, kas izmanto metro pakalpojumus.

Droši vien A. Kronins, ja tas būtu noticis viņa laikā, būtu priecīgs piešķirt kādam no savu romānu varoņiem Boba Krova ģīmi un līdzību.