Psiholoģe Nora Kalnmale, Starptautiskais Reiki centrs, Delfos raksta par mērķtiecību jeb piedāvāto iespēju izmantošanu. Par to, ka tā nav iedzimta īpašība un par to, ka tā diendienā jāattīsta un jākopj. Tas, protams, ir skaisti un brīnišķīgi. Es tikai ar tādu reālu pastāstiņu vēlos parādīt, ka ne vienmēr ir jēga par katru cenu lauzties logā, ja durvis ir ciet.
Tas ir stāstiņš par to, kā brazīlietis Žoao Marselo Kalass tikai pie reisa AF 447 reģistrācijas galda Riodežaneiro lidostā 31. maija vakarā uzzināja, ka viņa pasei beidzies termiņš. (Lai tālāko būtu iespējams lasīt bez problēmām, paskaidroju, iekavās es tēlošu mērķtiecības mīli, kuram visai tuva varētu būt H. Ibsena cēlo vārdu: "Tev piedots tiks, ja neiespēji, bet it nekad - ja negribēji..." kā deķītis uz visām pusēm staipāmā pamatdoma. Nav brīnums, ka es Brandu uzskatu par egoistisku, pašapmierinātu un amorālu manipulatoru. Ir tik ērti pateikt: "Tu taču - pauze lentas maiņai/jo ilgāka pauze, jo dižāks artists - NEGRIBĒJI!" Aiz niknuma un pietātes pret mērķtiecību dreb dubultzods. Acis pārbolītas.)
Tālākā notikumu attīstība droši vien liktu iedomātajam pasaku tēlam nicinājumā novērsties. Biedrs Kalass jau gatavojās "mērķtiecīgi" aprunāties ar Air France personālu (Ticēsim, ka būtu iespējams "sarunāt", par ko liecina latvju TV galvas piemērs, kurš viens un divi nokārtoja savu vecāku ceļojumu uz Amsterdamu ar vecā parauga pasēm. Neņemsim aubē faktu, ka kādam franču pārim pat ar drauga, holandiešu konsula, palīdzību neizdevās iekļūt pārpildītajā Air France lidmašīnā. Tas gan ir saprotami, jo viņiem nebija biļešu uz konkrēto reisu.), un tai pašā brīdī viņš nodomāja, ka droši vien ir kaut kāds iemesls (Sic! Ko tikai ļautiņi neizdomā, lai attaisnotu savu neizdarību! Sak, man ods iekoda, un sunītis uzrasināja uz kājas, noturējis mani par reklāmstabu, jo visas drēbes man zīmolotas.),kāpēc viņam jāpaliek Brazīlijā. Viņa neizlēmīgais draugs nevēlējās ceļot viens, tāpēc arī palika. (Kā cimds ar roku! Varen nemērķtiecīgi ļautiņi.) Bloga autors/-e, kur es sagrabināju šo faktu minimumu, jo īsto rakstu interneta juceklī nespēju atrast, sorry, man nav ne mazākās vēlēšanās dauzīt ar galvu ķieģeļu sienu, (Re, re, kāda nemērķtiecīga, pat sīku rakstiņu grūti atrast.) vaicā: "Vai tā ir nāves nodošana (a betrayal to the death), vai arī tā ir jauna iespēja, ko dzīve viņiem dāvā?" Dikti patētiski, vai ne?
Ja Žoao Marselo Kalass būtu strikts un izlēmīgs cilvēks, viņš laikus būtu sagatavojis savus dokumentus, mēs tomēr katru dienu nedodamies ceļojumos uz Portugāli un Spāniju. Un arī savam draugam būtu skaidri un gaiši pateicis: "Dārgais, tev noteikti ir jālido!". Saskaņā ar N. Kalnmales rakstu, iespējas tiek dotas, lai tās izmantotu, ja ne tās pa logu aizmūk prom. Un šoreiz puisis, prasti sakot, palaida garām savu unikālo iepēju uzdejot dance macabre zem tumšiem mākoņiem klātajām debesīm. Romantiska mēnesnīca starus stīgoja kaut kur augstāk, bet to varētu piedomāt klāt. Droši vien liktenis grūši nopūlējās, lai savāktu kopā labus ģimenes tēvus, gudrus bērnus, talantīgas un mērķtiecīgas topošās ārstes, un tamlīdzīgi. Tādam nesavāktam un neizdarīgam āpsim viņu vidū nebija vietas.
Tāpēc, pametot acis atpakaļ uz savu projektu cūkājumu un garām palaisto iespēju klāstu, es īsti nezinu, vai tās tiešām ir bijušas ne-veiksmes, jo vēlāk šī ne-veiksmība ir izrādījusies savā ziņā veiksme. Lielākas problēmas ir bijušas tad, ja es, saprotot, ka piedāvātais variants ir galīgi garām, esmu turpinājusi mest akmeņus logā, jo iesākto taču nevarot pamest pusratā. Muļķības! Un kā vēl var. Un tieši šeit ir paslēpts tas manipulatīvais striķītis, ko esmu pieminējusi augstāk. Ja tu neuzvedies mērķtiecīgi, ļautiņiem ir iespējas tevi nolīdzināt ar zemi, radot vainas apziņu, kas ir pats taisnākais ceļš uz visu veidu neirozēm. Tātad, patiesību sakot, nevis iespēja tiek palaista gaisā un aizlido projām kā gaisa balons, bet gan ir tikai uzvedinoša, iespējas realizācijai vēl nav pienācis īstais laiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru