trešdiena, 2013. gada 21. augusts

Tas taču nav nekas traks, mīļā...

(Par lasīšanas prasmēm)



Dekoratīvais kāposts miglainā oktobra rītā. Stāsta, ka arī to varot ēst. :)

Gatavojos atkal doties uz Angliju, tikai šoreiz pilnīgi uz savu galvu. Lielākā daļa manu mantu joprojām ir Londonā. Man šķiet, ka būs vieglāk pārvest tās no vienas vietas Anglijā uz otru vietu tajā pašā valstī, nevis vispirms pārsūtīt tās uz Latviju un pēc tam censties to visu dabūt atpakaļ. Lieka laika un naudas tērēšana. Esmu pārāk pragmatiska.

Principā, viens no iemesliem, ja neņem vērā vecumu un darba atrašanas izredzes, kāpēc es braucu prom, ir fūds. Jātzīstas, ka pa septiņiem prombūtnes gadiem manas garšu izjūtas ir krietni vien mainījušās. Tāpēc latviskie ēdieni šķiet visai pliekani un bez asuma. Ko gan es šobrīd neatdotu par vienu normālu un autentisku kariju. Kas nebūt nenozīmē attiecīgā pulverīša iebirdināšanu katlā, kur šmorējas cūcis (sic!). Vai arī orientālām nūdelēm ar vistu un garnelēm. Un čiliju. Mmm.

Ir jau tā, ka zināms sentiments ēšanas paradumos saglabājas. Vēl tagad atceros, kā es pirmo reizi Hītrovā pētīju ēdienkarti un, apjukušu aci vērdamās apkārt uz blakusgaldiņiem, beidzot pasūtīju "bangers & mash", jo tas vismaz atgādināja kaut ko pazīstamu. Taču tā kulinārā "homesickness" fāze pēc pāris gadiem strauji sāk iet mazumā, un tu nonāc pie atskārsmes, ka tas nemaz nav tik būtiski, kas tu liec uz galda. Un galu galā, izņemot rupjmaizi, jebko citu ir iespējams pagatavot mājas kārtībā, ja ir tāda milzīga vēlēšanās: esmu taisījusi gan mēlīšu salātus, gan vecrīgas, gan parodijas par tēmu krēma torte latviešu stilā. Tomēr tāpēc, ka atrodies citā valstī, kur tradicionāli pieejami citi produkti un kur cilvēkiem nav īpašas nojēgas, ar ko tie viens no otra atšķiras, rezultāts brīžiem var sanākt visai dīvains.

Vai kādam ir gadījies gatavot kāpostu tīteņus no kraukšķošajiem  jeb aisberga salātiem? Ir lasītas versijas, kurās "ātrajam" variantam, kas droši vien neko diži ātrāks nemaz nav, iesaka izmantot ķīnas kāpostu. Bet man arī tā nebija, jo vienīgais reāli nopērkamais kāpostveidīgais tuvējā "Sainsbury's Local" jeb, kā es to sortimenta dēļ biju nokristījusi, "M&S Sainsbury's" (1), veikalā tobrīd bija šis: sweetheart jebšu spicais jebšu Jorkas kāposts. Taču kaut ko šitādu es taisīju pirmo reizi. No jebkādiem salātiem.

Vispār tas bija nelaimes gadījums.

Izbijušais to atstiepa kopā ar pārējiem iepirkumiem, Anglijā, kā rādās, sievietes defoltā netiek uzskatītas par nastu nesējiem ēzeļiem. Es vēl pārprasīju, vai kāpostu nopircis. Atbilde bija piekrītoša. Un, kad nu visi nepieciešamie priekšdarbi bija paveikti, es devos uz istabu, tajās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados būvētās mājās virtuves ir tik specifiskas - šauras un garas, ka visu nepieciešamo inventāru tur pie labākās gribas nav iespējams sabāzt,  un izvilku "kāpostu" no ledusskapja. Piefiksēju, ka izskatās tāds dīvains un kaut ko tā nelāgi atgādina. Bet pirmajā momentā vienkārši nedaleca. Pagrozu. Uz birkas rakstīts "Iceberg lettuce"- aisberga salāti.

Man acis izlīda uz kātiņiem. Ieeju virtuvē ar salātgalvu, prasu: "Tu lasīt proti?" "Jā." "Tad izlasi skaļi." Ok, seko bubināšana bloody hell/sasodīts, tie salāti un kāposti izskatās tik līdzīgi, apvienojot to ar izteiksmīgu acu pārgriešanu orbītās. Iekams nebiju satikusi angli, es allaž domāju, ka "rolling eyes" ir tikai izteiciens, tagad es saprotu, ka tas tā nebūt nav.

Un, redzot manu ģīmi, puisis teicas iet atpakaļ uz veikalu, lai nopirktu kāpostu. Taču ārā gāza tā, ka neviens normāls cilvēks nedz kaķi, nedz suni, nedz vīrieti laukā netriektu. Es sacīju, ok, es mēģināšu, ja tas materiāls neizjuks, īpašas šķirbas nezinātājam nebūs.

Un nebija arī. Rezultāts bija visnotaļ pieņemams.Tikai teikšu, kā ir - grūti nesaplēstas lapas atdalīt no salātgalvas, un tās var iemērkt tikai uz dažām sekundēm verdošā ūdenī. Un jāpiebilst arī tas, ka salātlapas ar visu šmorēšanu bija sīkstas un grūti sagriežamas. Garša vienalga bija laba.
_________________________
(1) Tiem, kuri šo melno humoru nesaprot, varu paskaidrot, ka rajonā, kur pārsvarā dzīvo ģimenes ar vairākiem bērniem, ir diezgan bezkaunīgi tirgot produktus iepakojumos priekš diviem par paaugstinātām cenām. Un "M&S" pārsvarā ģimenes neiepērkas...

Nav komentāru: