Oriģinālā šis raksts ticis publicēts citā interneta vietnē pagājušā gada beigās
Mūzikas
izdevums "Q" par 2013. gada labāko albumu atzinis "Arctic
Monkeys" plati "AM". Tā ptiešām ir galvas tiesu
pārāka par iepriekšējo gara veikumu "Suck It and See", ko es
nespēju pat vienreiz nomocīt līdz galam. Piegriezās. Sorry, Alex. (Tāds
pats liktenis gan piemeklēja "Coldplay'" garlaicību "Mylo
Xyloto" un beidzamo Deivida Bovija albumu "The Next Day".
Man pietika ar viņa pārsteidzoši gaudulīgo singlu "Where Are We
Now?", kas ir pārsitis žēlabainībā "Thursday's Child"
un pelnu kaisīšanā uz galvas - Morisiju, kurš, manuprāt, ir pats lielākais
pašpasludinātais cietējs visā pasaulē. Vienīgais, ko varu teikt par D. Boviju
šobrīd ir tas, ka viņš ir zaudējis savu virspusējo Londonas dienvidaustrumu,
precīzāk - Bekhenhemas, akcentu, no sērijas ['allo spaisboi],
kas uzspīdēja šad un tad - vai nu uzspēlēts, kas, zinot, ar ko mums ir
darīšana, nebūtu nemaz tik neiespējami,
vai arī naturāls [es esmu nodzīvojusi vairāk nekā septiņus gadus dažu autobusa
pieturu attālumā no tās vietas, un zinu, kāds tas mēdz būt - visnotaļ
sporādisks], bet nav ieguvis arī tipiski amerikānisku izrunu, kas ir vairāk
guturāla - tie pamatā ir amerikāņi, kas runā, kā Latvijā saka, "ar
karstu kartupeli mutē".)
Citēšu,
ko J. Žilde raksta"TVnet", galu galā viņš skaitās mūzikas
apskatu guru Latvijā:"Arctic Monkeys" [2013. g.] izdevuši
piekto studijas plati, kurā sadarbojušies ar rūdīto rokeri Džošu Homiju (Josh
Homme) no "Queens of the Stone Age". (Man tas
"rūdītais" gan brīžam atgādina parodiju par tematu.) Jaunais albums
apvieno grupai raksturīgos roka rifus, izteiksmīgos tekstus (A.Tērners kādus
gadus atpakaļ tika pasludināts par savas paaudzes Polu Velleru (The Jam).
Ar to domājot, ka viņš ir lielisks aprakstošu tekstu - a la "Fake Tales
of San Francisco" un "When the Sun Goes Down" -
autors. - piezīme mana.) ar hiphopa stampājošajiem bītiem un paceļ grupu jaunā
kvalitātē. Spilgts piemērs - iespējams, albuma labākais skaņdarbs "Why'd
You Only Call Me When You're High?", kurā grupas solists Alekss
Tērners apdzied attiecību brīžiem destruktīvo dabu, naktsdzīvi un ar to
saistīto bohēmu."
Ja
godīgi, albuma apskatniekam, protams, vismaz vienā jautājumā ir taisnība - tas
arī, manuprāt, ir viens no albuma labākajiem gabaliem [līdz ar "Do I
Wanna Know?" un "Snap Out of It"], kurā apdziedātas
varoņa trijos naktī uzpeldējušās mokošās attiecību problēmas, es zinu tā, mēdz
gadīties, it īpaši ap trijiem naktī, kad nepiepildītās vēlmes izlaiž nagus smadzenēs vai
morālās paģiras, izlīdušas no pagultes vai arī no kādas krūmapakšas, ņem
virsroku pār visu citu, taču J. Žilde vispār maldās, jo faktiski runa
nav nedz par "bohēmu", nedz par "naktsdzīvi"
kā tādu, bet gan par tipisku britu "destruktīvo" laika
pavadīšanu pabā/klubā/kaut kur citur, kas īpaši aktuāla kļūst ik gadu ap
Ziemassvētkiem, kad Londonā (un droši vien visur citur) ātrās palīdzības vāc kritušos no ielām, fakts, ko
viņi publiski atzinuši laikrakstos, un nogādā vai nu mājās, vai arī kaut kur
atkačāšanai. Turklāt šo destruktivitāti var piekopt pat neizejot no
mājas, līdz apnikumam drillējot vienu dziesmu, pazīstams variants, un spītīgi
pielieties ("cause you're not by my side"), līdz jutekļi un
emocijas pagurst, un varonis atslēdzoties apšķiež dīvānu ar drinku ("Do
I Wanna Know?").
Singla
videoklips ir vienkārši brīnišķīgs. Tā spermozi spiedīgā gaisotne, kas burtiski
trīs gaisā ("I need a partner tonight") un manifestējas visai
perversās halucinācijās, iedragā smadzeņu celles. Un, kas ir liels
prieks, Alekss Tērners beidzot izskatās pēc vīrieša, nevis pēc zīdaiņa, kas
noraugās pasaulē plaši ieplestām un nevainīgām acīm. Godīgi sakot, man joprojām
kaut kā pagrūti nākas atzīt, ka man patīk "bērnudārzs". Es
dievinu viņa tekstus, kas ir gan
izjusti, gan trāpīgi.
"I'm
sure it's clear and plain to me
Its not
an alibi you need just yet
Oh no
it's something for those beads of sweat
Yes that
will get you back to normal
And after
you have dabbed the patch you'll breathe
And then
proceed to scratch the varnish off
That
newly added calmness
So as not
to raise any alarms too soon
And the
clean coming will hurt
And you
can never get it spotless
When
there's dirt beneath the dirt"
A liar
takes a lot less time"
("Dance Little Liar" -
"Humbug")
"Do
I wanna know
If this
feeling flows both ways,
Sad to
see you go
Was sort
of hoping that you'd stay
Baby we
both know
That the
nights were mainly made for saying things that you can't say tomorrow day
Crawling
back to you...
Ever
thought of calling when you've had a few?
'Cause I
always do
Maybe I'm
too busy being yours to fall for somebody new
Now I've
thought it through"
("Do I Wanna Know" -
"AM")
"The
mirror's image tells me it's home time..."
("Why'd You Always Call Me
When You're High" - "AM")
Tie ir
tikai daži piemēri. Un, kas ir savdabīgi, godīgi atzīstos - nekad nebiju
zinājusi, ka "to be high" slengā nozīmē arī "būt
pilnā". Vienmēr uzskatīju, ka to lieto, tikai runājot par narkotikām.
Bet - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Angļu valoda man
joprojām pa daļai ir melna bilde. Tie %, kas neietilpst normētajā sarunvalodā. To es visskaudrāk
apzinos tad, kad skatos vai klausos kaut ko kolorīti britisku. "Porridge"
es vispār biju spiesta skatīties ar subtitriem apakšā, jo vietām tiešām
nesapratu neko.
Mazs
pastāsts par to, cik svarīgi būt pazīstamam ar savas mītnes zemes slengu. Tas
notika 2007. gada februārī, datumu nepateikšu. Tātad puisis izpeldēja no darba
ap četriem pievakarē, nedaudz šmigā, kantīnē iztukšojis pudeli vīna ar
savu tiešo priekšnieku, vismaz pats tā teica, nu, neticu, ka bija tikai viena,
piezvanīja man un pavēstīja, ka nākšot uz māju. Gaidu, stundas
iet, gaidu, nesaprotu, kur palicis. Ap astoņiem vakarā pienāk
īsziņa: "I am in hospital. And I am
fucked up." Es, protams, stāvā
sajūsmā, prasu, velns un elle, kur tu tagad esi,
man braukt pie tevis, vai kā, un kas, pie velna, ar
tevi vispār ir noticis.
Pēdējais
teikums atnāk vēlreiz. Lielajiem burtiem kā īsteni cūcisks dvēseles kvieciens. "I
AM FUCKED UP".
Protams,
tā kā es tobrīd vēl nebiju pazīstama ar visām šī
vārda izmantošanas
iespējām, man nepielec, kas ar to, sasodīts, ir domāts. Es prasu
vēlreiz, histēriski rokoties pa kaut kādu
iespiestu vārdnīcu, jo tobrīd augšstāvā internets vēl nebija pieejams.
Atnāk vēlreiz tieši tas pats sviests, taču nu jau es esmu uztaustījusi,
ko tas žargonā nozīmē, proti, es esmu galīgi pilnā.
Prasu,
ko man darīt - braukt un tevi savākt? Nē, es tāpat tikšu mājās. Ieradies "varonis"
pavēstīja, ka Čeringkrosā ir norāvis uz pieres, cilvēki izsaukuši ātro
palīdzību, viņš aizvests uz hospitāli un izmeklēts, nekas nav atrasts -
vienīgās sekas nākamajā dienā, manuprāt, bija burvīgs puns
pierē un zvērīgas paģiras. Tad nu
viņš piezvanīja uz darbu un vārā balsī izstostīja: "I am too tired
today."/"Es šodien jūtos pārāk saguris." Skaists
eifēmisms, vai ne?
Tikai galīgs
mazohists var piedzerties no vīna.
Tomēr, ja
mēs runājam par "AM",
pati labākā dziesma diskā nenoliedzami ir "I Wanna Be
Yours"/"Es vēlos būt tavs". Jāpiezīmē, ka oriģinālo pantu autors ir nevis Alekss Tērners, bet gan
Džons Kūpers Klārks, kuru viņš pagājušajā gadā intervijā "BBC Breakfast
" (un ne tikai tur) ir nosaucis par vienu no personībām, kas
atstājušas uz viņu dziļu iespaidu. Stāsts ir pavisam ikdienišķs. Kādu dienu krutais un tipiskais tīnis klasē palika
ar muti vaļā, jo viņa angļu literatūras un drāmas skolotājs nolēma nolasīt šo
dzejoli, atdarinot ekscentriskā dzejnieka stiepto runas manieri. (Starp citu,
tas bija pirmais Klārka dzejolis, kas 2002. gadā tika iekļauts vidusskolas programmā.) Tas licis viņam „saspicēt
ausis”, jo Klārka plašais un precīzi izraudzītais vārdu krājums, veids, kā
viņš asprātīgi un bieži vien sarkastiski aprakstīja lietas, ir bijis tas, kas
iedrošinājis Aleksu sacerēt savus tekstus līdzīgā stilā un parādījis, ko iespējams
panākt ar valodu.
Džons Kūpers Klārks ir angļu performanču dzejnieks, britu kultūras ikona, kurš
kļuva slavens panku ēras laikā septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā. Vispirms jau ar to, ka viņš noslēdza līgumu nevis ar izdevēju, bet gan ar ierakstu kompāniju. Viņam raksturīga
ekscentriska uzstāšanās maniere. “Viņš uzlavās uz skatuves, nesdams plastmasas
maisiņu pilnu ar [aprakstītām] papīra strēmelēm. Viņa mati spurojas uz visām
pusēm, uz deguna uzstumtas mazas brilles ziliem stikliem un kājās šauras
apspīlētas bikses.” Un viņš ir viens no dzejdariem, kas nevairās lietot
nenormēto leksiku savos dzejoļos. “The fucking scene is fucking sad, the fucking news
is fucking bad, the fucking weed is fucking turf, the fucking speed is fucking
surf” – “Evidently Chickentown”.
Iespiestā veidā „I
Wanna Be Yours” ir bijis tikai pirmuzmetums, kura vārdi bieži vien ir
tikuši mainīti dzīvās uzstāšanās laikā, lai padarītu to komiskāku. “Tas ir
viens no klasiskā stila mīlas dzejoļiem, mīlas dziesma, kurā dzejnieks pauž
savu vēlēšanos būt noderīgam savam alku objektam,” izmantojot būtībā banālas un visiem pazīstamas reālijas - putekļusūcēju, kāru, strāvas
skaitītāju, etc. Tas cilvēkiem parāda, ka uzticība un ilgstpēja mūsdienās piemīt ne tikai
brendiem un ikdienā lietojamiem priekšmetiem, bet arī cilvēku attiecībām. Ja ticēt viņam, tad šis dzejolis mūsu dienās
ir kļuvis par nozīmīgu modernās romantiskās kultūras sastāvdaļu, kas bieži
tiekot deklamēts kāzās. Dž. Klārks saka: "Tas ir tikpat neatņemama
mūslaiku kāzu ceremoniju sastāvdaļa tāpat, kā 'Always Look
On The Bright Side Of Life' humānistu bērēs. Un es, iespējams, esmu piedalījies
krietni vairāk bērēs, nekā jūs, tātad varat man ticēt uz vārda."
“[Kas attiecas uz dziesmu] visi nopelni pienākas manam spalvas brālim Aleksam Tērneram, kurš pamanījies saskatīt romantisko stīgu šajā dzejolī, “ saka Klārks, “ko es vienmēr esmu spēlējis smiekla pēc tādā kā paviršā manierē. Tas, ko viņš paveicis, ir grūts darbs – viņš pārveidojis dzejoli dziesmā… pievienojot dažas rindiņas no sevis paša. Viņš to pārradījis no pa pusei komiska dzejoļa par pilnasinīgu mīlas dziesmu.” “Viņš ir lielisks tekstu autors, un viņš ir labs dziedātājs. Viņš ir emocionāls. Un viņa balsī šīs emocijas ir lieliski saklausāmas, un viņš liek savam ziemeļnieciskajam akcentam izklausīties ļoti seksīgam.´
“[Kas attiecas uz dziesmu] visi nopelni pienākas manam spalvas brālim Aleksam Tērneram, kurš pamanījies saskatīt romantisko stīgu šajā dzejolī, “ saka Klārks, “ko es vienmēr esmu spēlējis smiekla pēc tādā kā paviršā manierē. Tas, ko viņš paveicis, ir grūts darbs – viņš pārveidojis dzejoli dziesmā… pievienojot dažas rindiņas no sevis paša. Viņš to pārradījis no pa pusei komiska dzejoļa par pilnasinīgu mīlas dziesmu.” “Viņš ir lielisks tekstu autors, un viņš ir labs dziedātājs. Viņš ir emocionāls. Un viņa balsī šīs emocijas ir lieliski saklausāmas, un viņš liek savam ziemeļnieciskajam akcentam izklausīties ļoti seksīgam.´
Arctic Monkeys - 'I Wanna Be Yours'
I wanna be your vacuum cleaner
breathing in your dust
I wanna be your Ford Cortina
I will never rust
If you like your coffee hot
let me be your coffee pot
You call the shots babe
I just wanna be yours
Secrets I have held in my heart
are harder to hide than I thought
Maybe I just wanna be yours
I wanna be yours
I wanna be yours
Let me be your leccy meter
And I'll never run out
Let me be the portable heater
That you’ll get cold without
I wanna be your setting lotion
hold your hair in deep devotion
At least as deep as the Pacific ocean
I wanna be yours
Secrets I have held in my heart
are harder to hide than I thought
Maybe I just wanna be yours
I wanna be yours
I wanna be yours
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru