Paint It Black II.

(Ne vienmēr nepieciešams izmest kaut ko pa logu)

Tie, kas mani pazīst, iespējams, uzskatīs, ka esmu zemu kritusi, nodarbojoties titulvaroņa paradoksa analīzi kaut kādā apšaubāmas kvalitātes seriālā. Kam es, godīgi sakot, varētu mierīgu sirdi piekrist, jo tas, izņemot dažus personāžus un atsevišķas sižeta līnijas, ir absolūta draza. Taču, jāpiezīmē, ka mans riebums pret šo tautas iecienīto laika nosišanas veidu nav iedzimts. Tas ir iemantots. Ja kādam tīk, šī persona var mierīgu sirdi uzskatīt, ka tā ir jaunības trauma. Man vēl tumšā piemiņā acu priekšā kā Rašmora kalnā cirstas, uz dziestošās saules staros ieskauto jauno krastu lūkodamās, stāv "Verdzene e-Zaura", "Prosķitutka Marija" un "Ģikaja Roza". Un pāri visam kā mežģīņotas mākoņpluskas plandās bagāto piešņukurētie mutautiņi. Kad es ierados Anglijā, es paziņoju: "Nekādu seriālu!" Tas nozīmē, nekādu "Īstendas iedzīvotāju" vai nekādas "Koronācijas ielas" (1), nekādu "Draugu". Vienīgais izņēmums bija "Kāds doktors?", ko es sāku skatīties tīri ingliša pēc. Un pa vidu kāds šķīsts Erkils Puaro un tikumīga Miss Mārpla.

But here we are, jo kādā piektdienā 13. datumā es veiksmīgi pārlaidu kādu spaini ūdens pāri vannas malai, tai aizvēsturei nebija noteces cauruma, un appludināju virtuvi pirmajā stāvā. Ģībeklīgi skaisti izskatījās, kā gar degošu griestu spuldzi, kurā gaisma raustās kā lampas cilvēka galvā "Garbage" videoklipā "Push It", drebuļojot līst ūdens. Nezinu, ko padomāja misters Amounts. Iespējams, viņš bija neizpratnē, kā tas gadījies, ka viņš mājās izbridis zem klajas debess un kāpēc viņam nav uzvilkts viņa skaistais pastaigu mētelītis. Tā būtu gluži apokaliptiska fotogrāfija; tas, ka es biju par psihu, lai aizvilktos pēc fotoaparāta, šķiet, ir vienīgais, ko es nožēloju, kaut arī tobrīd man nebija līdz tam, jo izspēra korķus. Droši vien tieši tāpēc pāris mēnešus vēlāk nogļukoja mans monitors (Žēl, ka es nepaguvu tam izdomāt zīmīgu vārdu, piemēram, veļas mašīna manā interpretācijā saucās "Titāniks", jo parasti palika puspilna ar ūdeni mazgāšanas cikla beigās. "Hotpoint First Edition" vispār ir kraps.)  Un mēs palikām bez TV. Kas sākotnēji priecēja ar to, ka kādu brīdi varēs atvilkt elpu no tā, ko rāda pa "Film4" (Cik es noprotu, viņi ir iegādājušies pārraides tiesības noteiktam skaitam filmu, kas sastāda pamatrepertuāru, "Memoirs of An Invisible Man", "Notting Hill", "The Day After Tomorrow", "Flight of The Phoenix" un tad nu drillē to līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Kaut ko normālu, piemēram, "Trainspotting" vai "Natural Born Killers", tur rāda nakts vidū. Brīnums, ka vienreiz parādīja "Pan's Labyrinth" tūlīt pēc deviņiem vakarā.), taču automātiski reducēja izvēles iespējas līdz BBC interneta versijai. (Pārējie kanāli internetā ar visu platjoslas pieslēgumu mēmi rāpoja.)

Principā to muļķību sāka skatīties mans puisis trešās sezonas sākumā. Ir tik patīkami apzināties, ka iespējams atrast kādu vainīgo un saglābt savu strauji notekošo snobisma masku. Es nejutos aizgrābta. Es nebiju garastāvoklī. Es atbildēju, labi, skatīsimies. Pie sevis, kā tavu futbolu, regbiju, kriketu, dievs viņu zin ko vēl ne. Vienas sērijas laikā es nenosprāgšu. Aiz garlaicības. Es biju redzējusi pirmās sezonas pašu pirmo un ceturto sēriju, ar to man pietika. Tad vēl otrās sezonas pašu pēdējo sēriju, šķiet, no tās vietas, kur ar labā karaļa Ričarda ziņu Robins Huds tiek izlikts kaltēties tuksnesī, līdz tam brīdim, kad scenāristi veiksmīgi tiek vaļā no Merionas. "Visu šo laiku es esmu cīnījusies par Angliju. Un tagad tu iedomājies, ka es tev ļaušu nogalināt Angliju?" Paldies, es toreiz teicu, tik patētiski teksti nav priekš manis, man labāk patīk Tarantino. Viņam piemīt vismaz manā izpratnē veselīga dzīves uztvere. Vai gan citādi viņš būtu ielicis kāda varoņa mutē šādu tekstu: "Redzi, šī profesija ir līdz malām pieslānīta ar realitātes apziņu zaudējušiem kuces bērniem. Kuces bērniem, kuri domā, ka viņu pakaļas noveco līdzīgi vīnam. Ja tu ar to domā, ka tas saskābst etiķī, viss kārtībā. Ja tu uzskati, ka tā, laikam ejot, kļūst labāka, tu maldies." Kaut arī, atzīšos grēkā, pirmo reizi skatoties "Reservoir Dogs", to vietu, kur ieroču brāļi, pirms darbiņa ieturēdamies kafejnīcā, spriedelēja, ko Madonna gribējusi pateikt ar dziesmu "Like a Virgin", man uznāca tīri spontāna vēlme izsviest kaut ko pa logu.
_________________________
(1) Ko es saucu par "Kronēšanas cāli" jebšu - oriģinālā - "Coronation Chicken", ir tāds angļu ēdiens, kas sastāv no aukstas cāļa gaļas, kura sajaukta ar garšaugiem, garšvielām, karija pulveri un krēmīgas majonēzes mērci. Var ēst kā salātus un var smērēt starp divām maizes šķēlēm sendvičā. Pirmo reizi esot pagatavots karalienes Elizabetes II kronēšanas ceremonijas banketam.