Paint It Black XVI.

(Varoņa ģenēze)

Pozitīvajam varonim jābūt tādam, lai katra meitene vēlētos viņa plakātu virs savas gultas. T.i., viņam jābūt aci piesaistošam, sportiskam, pa visām vīlēm jāizstaro seksualitāte un pārliecinātība. Maikls Praids no "Šērvudas Robina" vēl šobrīd tiek uzskatīts par vizuāli izteiksmīgāko Robinu ever. Ja man tobrīd nebūtu citas intereses, es nezinu, kā tas būtu iespaidojis mani. :)

Robins Huds angļiem ir sensitīvs temats. Un šis tautas balāžu varonis ir pacelts uz tāda paša neapstrīdama ētiskās pilnības pjedestāla kā padomju laikos Pavļiks Morozovs, kurš ar savām asinīm uz lūpām  (Ja nemaldos mazo ziņu pienesēju kāds nogrieza.) aizstāvēja padomju ideālus, vai mazais Volodja, kurš nekad nemeloja, vai arī jau pieaugušais Ļeņins, kurš nespēja medībās nošaut lapseli, jo tā bijusi tik skaista, sob, kas protams, estētikas mīļotājam netraucēja parakstīt čupām dekrētu par cilvēku nošaušanu. Sorry, tie bija pirmie piemēri, kas ienāca man prātā. Un ir tikpat apšaubāmi. Es laikam, kā jau teicu, esmu pārāk veca, lai sajūsminātos par visu, ko pozitīvais varonis dara. Es uzskatu, ka arī ideālu un skaļu saukļu vārdā izdarīta slepkavība ir tikai slepkavība. Jo abos gadījumos iznākums ir viens, proti, LĪĶIS.

Šajā versijā Robins Huds ir pozicionēts kā "supervaronis, par ko var kļūt [ikviens]." Jebkurš agresīvs mūsdienu interneta nolīdzinātājs, kam treknās banku žurkas no galvas nograuzušas teju vai visus matus ar viņa paša ziņu, jebkurš semočku grauzējs un trennūzenēs staigājošs cīnītājs par mātes valodu, lai varētu savu trīskrāsaino Jura krusta lenti plivināt ar pilnu dvašu ne tikai 9. maijā, jebkurš kaismīgais virtuves purpinātājs, kas reālajā dzīvē baidās pats no savas ēnas.

Taču it viena būtiska nianse. Leģendas apjūsmotāji "uzskata", ka šajā seriālā attēlotais Robins Huds ir pielīdzināts prastam zaglim, kura aktivitātes atbalsta vien žēlabainie, par sevi pastāvēt nespējīgie zemnieki. Kuriem no tā tiek savs grasis. savs labums. Un liela daļa nepatikšanu. Un tāpēc, šī ir faktiski ļoti atšķirīga versija no 80to gadu "Robina Huda", kurā tomēr - ok, seriāla specifikas ietvaros - bija ieliktas vismaz kaut kādas cēlākas idejas. Kur galvenais uzsvars bija likts uz darbību, nevis uz mutes dzesēšanu galvenā varoņa ambīciju vārdā.

Ričarda Kārpentera "Šērvudas Robinā" cīņas ideja sakņojas pagātnē - tā ir cīņa par normāņu okupācijas rezultātā zaudēto anglosaksisko patību un Anglijas brīvo garu. Turklāt tā ieslīd mistikā un savijas ar gaismas un tumsas spēku cīņu par sudraba bultu, kas ir zudušās Anglijas simbols. Notingemas šerifs Roberts de Reno stāsta savam brālim abatam, ka šī bulta ir kulta objekts un vismaz 500 gadus veca. Pēdējais tās glabātājs bijis Robina tēvs, kurš gājis bojā no Roberta de Reno nodevīgās rokas 15 gadus atpakaļ sakšu sacelšanās laikā. Taču šerifs nezin tās kulta nozīmi. Viņaprāt, to varētu zināt tikai gaismas vai tumsas spēku pārstāvis - Robins vai barons de Belems.

Šērvudas Robins ir Herna "izraudzīts" un "atmodināts" un pa daļai pretstatīts visiem pārējiem, kas ir "pārāk ilgi gulējuši". Uz viņu gaida "aklie, vīri ieslēgti smirdošā tumsā, bērni uztūkušiem vēderiem, kas slēpjas grāvjos, nabagie, mantu zaudējušie..." Viņš saka: "Ir pienācis laiks mosties no jauna. Laiks pārstāt bēgt. Neviens nebēga no Heistingsas Viņi mira cīnoties." "Kur palicis angļu gars?" viņš vaicā saviem cīņu biedriem. "Neuzprasies uz nepatikšanām, dari, ko tev liek, un viņi tevi liks mierā, vai tas ir slavenais Anglijas gars?" Viņš tēlo acu priekšā izpostītās un izlaupītās Anglijas ainas - ciemi sagrauti, izpostīti, lai prinči varētu tur medīt, vienkāršie ļautiņi maksā par kariem ārzemēs, nav taisnības, nav Anglijas. Viņš ir gatavs cīnīties par savām idejām un celt ļaudis cīņai pret ļaunumu, kas, kā to pārnestā nozīmē raksturo Herns, kā tumsa pārmāc viņa zemi.

Taču šis Robins Džonasa Ārmstronga piekritēju vidū tiek tulkots kā pasīvs. Tāds, kurš pats nav izvēlējies savu ceļu. Nevis pats aktīvi un apzināti lēmis savu likteni. Tas gan nav nekas jauns: pasivitāte allaž tiek piesaukta gadījumā, ja kādam nav talanta vai vēlēšanās imitēt vētrainu darbošanos un par katru sīkumu kladzināt kā vistai, kas nupat sūri lamādamās izspiedusi milzu olu pēc vētraina vienas nakts sakara ar strausu. 

Bet tikmēr cilvēki cenšas no seriāla izlobīt kaut kādu jēgu. Tikai daži citāti no atsauksmēm. "[Seriāls] māca mīlēt, cīnīties pret netaisnību un būt patriotam! Protams, man patīk Robins un viņa rīcība. Ne katrs ir gatavs citiem ziedot pēdējo kreklu." "Pateicoties seriālam, es no jauna noticēju labajam un tam, ka par savu laimi ir jācīnās. Pat tad, ja tu esi viens pret tūkstoti, tev ir iespēja." "Man šis seriāls palīdzēja gūt pārliecību par sevi, pārliecināties par savas izvēles pareizumu attiecībā uz pretējo dzimumu. Pateicoties šai filmai [es sapratu], ka man ir svarīgs ne tikai cilvēka ārējais izskats, bet arī viņa dvēseliskās īpašības." "[Palīdzēja] atkal noticēt labajam un saprast to, ka mīlestība dara kā brīnumus, tā [pieļauj] šausmīgas kļūdas." "[Seriāls vēsta] par netveramo un augsto, par iznīcību un cerību, par pēdējo cīņu un nemirstīgu mīlestību." "Es saprotu, ka Robins Huds - tā nav tikai konkrēta persona, bet gan visi cilvēki, kas saprot viņa idejas."

Laikraksta "The Times" kritiķis Pols Hogarts, pareģodams seriāla popularitāti 2006. gada septembrī rakstīja, ka arī Džonasa Ārmstronga atveidotais Robins Huds varētu rast vietu uz dažu simtu tūkstošu pubertitātes vecuma meiteņu guļamistabu sienām. Manuprāt, viņš nežēlīgi alojās.