Paint It Black XVII.

(Slavinājums lumpenproletariātam)

Ja šī seriāla mērķauditorija pārsvarā bija bērni un pusaudži, savu virsuzdevumu, proti, parādīt viennozīmīgu "labā"/"baltā" uzvaru pār "ļauno"/"melno", tas nav izpildījis, tajā vecumā "pārejas"/"pelēkos" toņus uztver vāji. Turklāt, lai arī cik dedzīgi vecas pasakas jaunās skaņās daiņotāji nevēlētos mums iesmērēt pretējo, Gisborns nomaina puses ne jau cēlu mērķu vārdā. Lai neparakstītos uz kaut ko tamlīdzīgu, viņam ir pietiekoši daudz veselā saprāta un egoisma. Uz priekšu viņu dzen nevis vēlēšanās kalpot Anglijai ("Ko gan tā Anglija manā labā ir darījusi?") un/vai izkalpoties (1) karalim Ričardam, uz ko dikti nasks, pat neņemot vērā jaukos pierādījumus otrās sezonas beigās, ir Robins Huds, bet gan rūgtas mieles, nešpetnas dusmas un atriebības alkas, sak, mana māšele un sizerēns mani tā uzmeta, ka man pieriebās. Godīgi sakot, nespēju saskatīt nekādus citus motīvus, ja pat īpaši pūlētos, tur vienkārši tā nav, viņa piepešajā vēlmē nogalināt "meli, viltvārdi un krāpnieku", kas likumīgā monarha prombūtnes laikā ar apmānu vēlas kāpt tronī. No malas šis negaidītais sižeta pavērsiens izskatās muļķīgi. Distortētās sirdsapziņas pamošanās ("Un kā būtu ... ar valsts nozīmes bērēm?") varētu būt iespējama šerifa iedomās radītajā un tradicionāli visai aprobežotajā personā - Gisborns Vientiesīgais, ignorējot gan savus mērķus, gan patiesos uzskatus. Reālais [seriāla] Gisborns droši vien apjaustu savu alošanos un atskārstu, ka tas dod priekšrocības viņa bijušajiem politiskajiem pretiniekiem. Kā cilvēkam, kurš, ja mēs ticam Šērvudas propogandas mašīnai, savā neremdināmajā varaskārē mērķtiecīgi gājis pāri kā nenozīmīgu zemnieku, tā sava sabiedrotā un pielūgsmes objekta līķiem, šādas nepārdomātas izklaides ar sērkociņiem muļķīgu un apšaubāmu ideālu vārdā nepiedien.

Bet mēs jau pārliecinājāmies, ka "Robina Huda" scenārijs pieļauj pašus neiedomājamākos pavērsienus. Visticamāk, sacerētāji vēlējās, lai mēs pieņemam, ka viņam, sirdsapziņas dēmonu nogurdinātam un pārvarētam, ir atdarījušās iepriekš aklās acis, un viņš piepeši pamanījis, cik visa sistēma, ko viņš pārstāv, satrunējusi, netaisnīga, korumpēta. Un, iznācis no tumsas gaismā, uzmanīgi piesegdams acis ar plaukstu, lai neapžilbtu no spožās saules, kas apspīd Anglijas zemi, nesdama likumību un taisnību, viņš nostājas pret saviem bijušajiem sabiedrotajiem, lai palīdzētu izgaisināt vecās ēnas gaišākas nākotnes vārdā.

Tas nelāgi atgādina padomju pamācošos pastāstus par idealizētajai sabiedrībai naidīga elementa "pārkaldināšanu" vai "pāraudzināšanu", vardarbīgi un bez īpašas izvēles iespējām iekļaujot viņu jaunās sabiedrības cēlāju kolektīvā. Un šādā pagriezienā "labais" un "ļaunais" šajā seriālā zīmējas vairāk kā šķiriska, nevis ētiska kategorija, kādai tai principā vajadzētu būt, ja mēs noticam seriāla mērķauditorijas pozicionējumam medijos. Jo "ļaunie" saskaņā ar Robina Huda politisko mācību ir "izlutināti parazīti, kas barojas no nabago sviedriem unsēž nabagajiem uz kakla".

Nenoliedzami, mēs to jau esam kaut kur dzirdējuši, vai ne? Tas gan nebūtu nekāds brīnums. Jo stāsts par Robinu Hudu, atmetot visas saldās pļāpas par draudzību, uzupurēšanos, mīlestību, ir visai brutāls stāsts par materiālo vērtību pārdalīšanu, kurā galvenais varonis attēlots kā protosociālists un uzskatāmi pierāda, ka ekspropriācija kā šķiru cīņas metode ir tikpat veca kā pasaule. Taču šis vēstījums, kas īpaši aktuāls kļūst ekonomiskās lejupslīdes laikos, nekādā gadījumā nav uzskatāms par pozitīvu, jo tas bezpalīdzīgajiem un cerības zaudējušajiem iedveš ideju, ka nav jau vērts piepūlēties un cīnīties par sevi, ka gan jau atradīsies kāds, kas par viņiem parūpēsies. Persona Deus Ex Machina, kas bezizejas gadījumā atrisinās viņu problēmas un apmierinās vajadzības. Un zemes virsū laimīgas apstākļu sakritības rezultātā iestāsies pārpilnības un vienlīdzības laikmets visiem apspiestajiem un pazemotajiem.

_______________

(1) Domājams, ka tas ir tieši tas, kas Gisbornu attur no "pareizās rīcības" otrās sezonas beigās. Viņš karalī Ričardā nespēj ievērtēt karali. Taču princī Džonā viņš, protams, spēj ievērtēt padonku.