Glaciers melting in the dead of night...

(Oda britu lumpenproletariāta jaunajai paaudzei)


Vakar vakarā pārņēma dīvaina nerealitātes sajūta. It kā tā nemaz nebūtu Londona. Itin kā augusta vidū būtu uzkritis piepešs sniegs. Spoku pilsēta. Praktiski nav satiksmes. Krietni sarucis ielu malās novietoto mašīnu skaits. Vietējās bodes aizslēgtas, aizslēģotas. Izņemot to pašu "Euro Supermarket" lauku gastronoma izmēros, kas ar nolaistiem slēģiem ap pulksten 6iem vakarā tomēr turpināja tirgoties. Kaut kur tuvumā cep BBQ. Spēcīga dūmu smarža. Ģenerālmēģinājums? Manējais apvaicājas, vai man neesot bail. Es viņam, honey, lai mani nobaidītu, jābūt vai nu pilnīgi "reālam", vai arī, ņemot vērā manas psihes īpatnības, absolūti "sirreālam" iemeslam.

Ja es kaut ko nejaucu, kaut arī šādam satraukumam nebūtu iemesla, jo pēdējo gadu notikumi par to liecina jo spilgti, tad jebkura pseido-revolucionārās situācijas nekontrolēta izplatība vispirmām kārtām balstās uz t.s. lumpenu aktivitātēm. Viņi kā badainu siseņu bari nāk pa pēdām publiskai "apzinīgākās" neapmierināto daļas mierīgai uzskatu demonstrācijai un, iejaukušies daudzgalvainajā pūlī, iesaistās sadursmēs ar policijas spēkiem. Sekojošajos nekārtību provocētajos grautiņos viņi saskata iespēju nesodīti tikt pie viegla laupījuma, šādi cenšoties izlīdzināt sociālo nevienlīdzību, ko pie varas esošie tiem esot uzspieduši. Celt savu dzīves līmeni varmācīgas īpašumu pārdales rezultātā.

Vēsturiski "lumpens" ir jēdziens, ko K. Markss attiecināja uz amatniekiem un sīktirgotājiem, kuri konkurences rezultātā zaudējuši savu rūpalu, un cer kaut kad iekļauties fabriku strādnieku jūrā. Šobrīd par lumpenu būtu uzskatāms tāds, kas zaudējis savu pārdotiesspēju, kuram nav izglītības, darba, mērķu un kurš parazitē uz sociālajiem pabalstiem. Diez ko iespaidīgi gan tie nav. Un diez vai no tiem pietiek alko un narko. Un skaistām lietiņām un grabuļiem. Taču viņi ir tie, kas apcer, ka pastāv tāda muļķu suga, kas strādā. (Ne jau velti viena britu sitkoma nosaukums ir "Only Fools And Horses", kam pamatā teiciens: "Strādā tikai muļķi un zirgi".)

Jauno vandāļu mērķis esot dārgas rotaļlietas, raksta portāls "Apollo". "Te nav politiska iemesla. Tie ir sociāli nemieri, kas diemžēl turpināsies," saka britu dzīves veida speciālists Jānis Kapustāns, Vidzemes augstskolas pasniedzējs. Luišemas "Primark" (Tur var dabūt džinsus par vidēji 8 mārciņām, kleitas par 10 un blūzītes par 12.), piemēram, tādā gadījumā nu nekādi nav īstā vieta, kur paust savu "sociālo" protestu un sagrābties dārgas rotaļlietas: dārglietas, spēļu konsoles, mobilos telefonus, plazmas TV, sporta tērpus un kurpes. (Pēdējie no uzskaitītajiem netieši norāda, ar kādu ļautiņu sugu mums, kas pārdzīvojuši pirmos post-padomju gadus, ir darīšana.) "Argos", "Currys", "Comet", "PC World", "Bang & Olufsen", smaržu bode vai Laiema Galahera butīks kaut kā varētu būt tuvāk patiesībai.

Vidējā alga Londonā vienam cilvēkam, ar kuru varot sākt dzīvot, ir 28,000 mārciņu gadā bruto. Atzīšos, ka nav gadījies šo teoriju pārbaudīt uz savas ādas, manējais saņem mazāk, taču rēķinu nomaksai un dzīvei pietiek. Taču man nav ienākusi doma, ka tad, ja man nav iespēju uz sitienu nopirkt LCD TV, ko uzbāzīgi reklamē pa TV (Drausmīga problēma patiešām... :) ), kā rakstīja kāda latviešu portāla komentāros, man tagad vajadzētu iet un laupīt veikalus. Vienkārši tāpēc, ka man NAV lumpenam raksturīgās domāšanas.

Viņu lozungs skan: "Laupi salaupīto!" To, kas viņiem rādās esam atņemts. Un par laupīšanu, kā ikviena kapitāla uzkrāšanas pamatveidu,  lumpens runā tāpēc, ka viņam nav citādas pieredzes, kā tikt pie kārotajām mantām, kas viņu pasauli nošķir no "biezo" pasaules. Fakts, ka esksistē "the fed"/"paēdušie", viņaprāt, ir galvenais iemesls viņa zemajam stāvoklim sabiedrībā. Runas par to, ka padibenes kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nespēj integrēties sabiedrībā valstī, kurā viņi ir piedzimuši, man šķiet galīgi garām. Viņi vienkārši to nevēlas.

Pēdējās dienās lasīts visai daudz minējumu, kāpēc tas tā ir noticis. Sākot ar Londonas mēra Borisa Džonsona apgalvojumiem, ka to radījusi "jaunatnes atsvešināšanās" (tā pati nespēja integrēties, citiem vārdiem), manuprāt, no pienākumiem, un beidzot ar dažu vārdos neminētu personu spriedelējumiem, ka vandāļi neredzot "citu alternatīvu".

Jājautā, kam?

Es neesmu tik naiva, un man šķiet, ka šoreiz patiesība nav jāmeklē kaut kur laukā. Viss ir vienkārši - bērniņi sapratuši, ka var darīt, ko grib, un sodu viņi nesaņems, jo to viņi redzot TV katru dienu, kā laikrakstam  "The Evening Standart" paudis kāds 14 gadīgs cīnītājs pret nabadzību un par cilvēktiesībām, tas esot "aizraujoši", turklāt skolā šobrīd neesot jāmācoties, un "visiem ir daudz brīva laika".

Man ir ieteikums, ņemot vērā sabiedrības augošo politkorektumu, turpmāk katru zagli un vandāli saukt par "nemiernieku, kas protestē/cīnās pret sociālo nevienlīdzību".