Pāri visai Londonai skaidras debesis

 
(Par noteikta apģērba valkāšanas un izdarību kopsakaru)

Laikam vienreiz es priecājos, ka dzīvoju rajonā, kur apkārtnē nav nekādu jēdzīgu veikalu. Es gan vēl pagājušo sestdienu ņurdēju par to. Ka nav nevienas puslīdz ciešamas pārtikas preču bodes, kuras sortiments būtu iepriekšparedzams. Tur, kur es dzīvoju, reiz bija viena vienīga nožēlojama Somerfield's bode, tieši iepretim vilcienu stacijai, kur pārdeva pārtikas preces un šādus tādus mājkopības štruntus. Tagad tā pāris gadus jau kā aizklapēta ciet, un neviens cits vēl līdz šim tur nav ievācies. Blakus atrodas DUS, kurā ir pavisam sīciņš Tesco.

Ir pāris aptiekveidīgās bodes, kur var iegādāties visu - no prezervatīviem līdz matu krāsām, sukām un gumijām. Kurpnieka un atslēgu pievīlēšanas pakalpojumu kantoris - kā es saku - 2 in 1. Apbedīšanas birojs, reizēm pie tā var manīt ļoti skaistus, melnus katafalkus. Lietuviešu un austrumeiropiešu bodes mīlīgi blakus viena otrai. Pāris Take Away, Kebabs, Fish&Chips iestādījumi. Perfect Fried Chicken jebšu "suņaprieks". Kaulveidīgos suvenīrus no šīs bodītes var biezā slānī atrast zem dzīvžoga. Nezinātu, ja nebūtu bijis viens skaists spēles "Collect A Bone"/"Atrodi kaulu!" cienītājs. Pāris indiešu restorāni. Euro Supermarket, sīks šķūnelis ar dižu nosaukumu, kas tirgo arī dienās, kad neviena cita bode nestrādā, piemēram, Ziemassvētkos un Lieldienās, droši vien īpašnieks nav kristietis. Vai arī viņam bizness un reliģija ir divas dažādas lietas. Nedaudz labāks veikals ir lejāk pa ceļu, kura nosaukumā ietverta tik Britānijā iecienīta izskaņa "-ham" (latviešu valodā manā leksikonā "šķiņķis"), kas vietvārdu darināšanā ir bijusi ļoti produktīva. East Ham, West Ham, Downham, Bellingham, Tottenham, Nottingham... (Ok, patiesībā, tas droši vien ir noīsinājums no "hamlet" - 'ciemats, kurā nav baznīcas'. Slinkums pārbaudīt, vai šī teorija atbilst patiesībai. Tad nu nāksies vien iztikt ar šo tautas etimoloģijas cienīgo pieņēmumu.) Un tas ir viss. Un nevienas jēdzīgas rūpniecības preču bodes. Augstākais, ko var nopirkt apkārtējos veikalos ir zeķes un zeķubikses. Ak, jā, laikam bija viens charity shop, kaut kas līdzīgs second hand veikalam. Mellais pakaļas caurums. Lauku miests septiņdesmito gadu beigās. Ja nebraukātu divstāvīgie autobusi varētu aizmirsties pa dienasvidu, kad mašīnas neplūst nepārtrauktā straumē, kā tas ir ap pieciem sešiem vakarā.

Iespējams, ka veikalu trūkums ir iemesls, kāpēc viss ir mierīgi. Toties apkārtnē ir kādas 3 baznīcas. Taču laikam jau dienas varoņi nealkst Dieva. Sajūta ir tāda, ka nekas jau nenotiek. Tikko izkāru laukā drēbes. Sutīga miegainība, mušu sīkšana, pāri galvai lidmašīnas slinki slīd uz Getviku, pat kaķis nevēlas izlaisties saulē. Dārzā visai mežonīgi zied rozes un spurojas dzīvžogs mājas priekšā. Kaut kāda bļaurošana par iešanu kaut kur bija dzirdama pāris naktis atpakaļ. Bet ej nu zini, kāpēc. Britiem skaļi uzvesties uz ielas skaitās normāli. Manā skatījumā ir tā: jo tumšāka apkaklīte, jo skaļāka rīkle.

Tas, kas notiek tagad nav nekas unikāls vai pārsteidzošs. Tā ir bijis ne vienu reizi vien, tikai visi to nez kāpēc tagad izliekas esam piemirsuši. Klapēšanās ir notikušas gan pošajā Notinghilā, gan ne pārāk ziedošajā Brikstonā, kurai 70. gadu beigās bija tik nelāga slava, ka baltajiem diennakts tumšajā laikā nebija vēlams tur apgrozīties. Vismaz manējais man to tā stāstīja. Viņš dzīvojis netālajā Norbury un bijis dab mūzikas cienītājs.

Šoreiz nav nekādu protestu, demonstrācija, ja tāda tur bija, jau sen ir beigusies. Tas, kas notiek šobrīd, ir prasta veikalu izlaupīšana un dedzināšana, un lielākā daļa no marodieriem un vandāļiem ir pusaudži, kas, bruņojušies ar "beisbola nūjām", "samuraju zobeniem", "mačetēm", nažiem sekojuši "kramplaužu, zagļu un huligānu" aicinājumiem šādā veidā iedzīvoties. Jaunākais redzētais "protestētājs" esot ap 8 gadi vecs. Un vēl kāda nianse. Iecienīts apģērbs šo zaglēnu vidū ir jaka ar kapuci, t.s., "hoodie", kas, krītot uz acīm, lieliski palīdz apslēpt kā skatienu, tā identitāti. Droši vien viņi jūtas kā robini hudi, kas aplaupa bagātos, lai iebāztu paši savās kabatās. Tradīcijas tik viegli nemirst, vai ne? Kaut arī gars ir pavisam cits.